Par mani :

Iepazīsimies?!

Es, Sigita Sīle- Kurzemnieka un Latgalietes atvasīte, jau vairāk, kā padsmit gadus dzīvoju mītnes zemē, kurā izstudējusi angļu filoloģiju un angļu valodu. Studijas angļu valodā bija mana LIELĀ uzdrošināšanās kāpt augstāk pa varenajām zināšanu kāpnēm, no tā pakāpiena, uz kura jau atrodos. Esmu studējusi arī Latvijā - psiholoģiju, grāmatvedību, arī krievu valodas un literatūras kursā (četri gadi) man bijis tas gods pastudēties, taču dzīve man devusi arī daudz dažādas citas iespējas, līdz ar to manā zināšanu lādītē ir arī konditora diploms, miesnieka diploms, manikīres kursi, un ir arī kolosāls pārdevējas stāžs. Bet ārzemes man piedāvājušas iespēju piepildīt kādu manu bērnības sapni, proti - studiju ietvaros apguvu pirmsskolas pedagoga profesiju, kurā ietilpst arī tiesvedība, psiholoģija, un protams - angļu filoloģija, angļu literatūra un kultūra. Brīvajā laikā mīlu fotografēt. Ļoti! Nedaudz gleznoju. Gatavoju dāvanas: kartiņas, apdrukas uz T-krekliem, krūzēm, radu rotas un reizēm adu, reizēm tamborēju. Bieži cepu kūkas un rudzu maizi, arī tradicionālos sklandraušus. Un daudz, ļoti daudz lasu - gan latviski, gan angliski, un tulkoju - angļu, poļu, krievu valodās. Vēl viens no vaļaspriekiem ir rakstīšana. Proza, stāsti, romāni, pasakas bērniem, akrostihi, dzejoļi, padomi filozofiskās atziņās, līdz ar to arī blogu veidošana, un vēl daudz, daudz kas radošs. Lūk, tāds ir manu interešu loks, kurš saista un nekad neapnīk. Aizraujos arī ar dizainu veidošanu blogiem, mājas lapām un grāmatu, dzejoļu salikumu veidošanu, kā arī kalendāru izveidošanu. Aizraušanās ar blogu veidošanu ir jau pāraugusi daudz augstākā kvalitātē, proti, es labprāt rediģēju tekstus un veidoju grāmatu maketus publicēšanai. Angliski šis process saucas -  IT Design &Art / Book binding and Creative writing and thinking. Es ļoti mīlu daiļliteratūru un literatūru - gan angļu, gan latviešu, gan latgaliešu, gan krievu, poļu valodās. Veidojot salikumus saviem Gara darbiem, es izmantoju savus foto, jo  -

bildēt skaistos skatus ir viens debešķīgi sirdsmīļš mirklis, kuru baudu iemūžinot mirklīgo, kas mainīsies jau nākamās sekundes simtdaļā. ©Sigita Sīle. 

Patīkama nodarbe kļuvusi ir arī tulkot sev iepatikušos dzeju, un tā, kā brīvi pārvaldu poļu, angļu un krievu valodas, to arī daru. Lasu arī latviešu senajā drukā. (Ja kādam mājās ir kāda sena grāmata vecajā drukā, bet nav zināšanu, kā to lasīt, bet ir vēlēšanās tekstu atšifrēt- droši raksti, jo ir iespējama sadarbība.)

Pati, kā autore, es rakstu stāstus, romānus, esejas, rīmes, dzejoļus, un arī garstāstus un pasakas bērniem. Diemžēl - ne visu publicēju, lai gan daži no stāstiem tomēr ir izlasāmi blogā skaistā impulss -https://skaistaaimpulss.blogspot.com/ 

 No 2.novembra, 2019. gada, esmu interviju bloga http://rakstosiemdzejniekiemlv.mozello.lv/  idejas autore un realizētāja, arī uzturētāja un maksātāja, kā arī facebook.com grupas fotomirkļi administratore. No maija, 2019. gada, esmu idejas autore projektam e-vidē ''Brīvprātīgā Autora literārā e-avīze'', kurā publicēju savus darbus, savus foto, un priecājos par laiku, kurā daži autori arī ir dāvinājuši šai e-avīzei savus sutordarbus, kuri lasītājiem ir lasāmi par baltu velti. E-avīzi brīvi drīkst printēt ikviens visā plašajā pasaulē. E- avīze ir bezmaksas! Links uz to https://sigita032.wordpress.com/  Septembris, 2019. g., savukārt, sākās ar jaunu ideju, kura arī tapusi realizēta, proti, tika izdota jauna akrostihu grāmata bērniem, kuru no A līdz Z veidoju es pati. Grāmatā ir ne vien akrostihi, bet arī metodiskās aktivitātes dažādu prasmju attīstīšanai bērniem vecuma grupā no 3-8 gadi, vai bērniem ar invaliditāti. Grāmata ir latviešu valodā. Strādājot pie šīs grāmatas, ir izveidojusies sadarbība ar Book Publisher, UK, ©authorprint. Grāmata izdota 17.10. 2019.g., un pieejama plašākai sabiedrībai, un/vai pirmsskolas izglītības iestādēm, bibliotekām, skolām. Savukārt 2020. g. novembrī tika izdota otra bērnu pasaku grāmata, ar kuru arī visiem daru zināmu to, ka ir iesākta bērnu pasaku grāmatu sērija, jo pirmajai grāmatai nu jau ir pievienojusies arī ''Pasaka par 2020'', un nesen arī pasaku grāmatas ''Sniegpārsliņu ballīte''(2021.) un balona ''Smaidulīša ceļojums ziedos'' (2021) 

''Pasaka par 2020'' ir mūsdienu pasaka par trim jaukiem draugiem un tolaik esošo pasaules vadoņu prasību staigāt ar maskām. Tātad - tieši jaunlaiku un pandēmijas laika pasaka šī ir, taču pasakas konteksts ir par draudzību, prieku, dažādu notikumu savirknējums, kas, domāju, ir interesanta lasāmviela ikvienam- kā mazam, tā lielam lasītājam. Grāmatas izdodu mazos metienos un atbilstoši interesentu pieprasījumam.                                                                                    Sīkāka informācija par mani pašu, proti - ko tieši es daru savā radošajā lauciņā - Tu vari atrast, ja google ierakstīsi- Sigita Sīle, dzeja. Esmu ekstraverts cilvēks, tādēļ googlē esmu Jums, kā uz delnas. 

 Bet atgriežamies pie radošā vaļasprieka - publicēt dzejoļus un dzejot.

Kā raibs taurentiņš ir bijis tieši manas dzīves ceļa spogulis, kurš tomēr ir ļāvis saskatīt - kāds patiesībā ir tieši man - mans ejamais ceļš. Dzejoļus rakstu jau no skolas laikiem, precīzāk, no 1984. gada, jo tieši pateicoties manai brīnišķīgajai, dzīvesgudrajai literatūras skolotājai - Elvīrai Freimanei (Laidu 8-gad. skolā, Kuldīgas rajonā) - es iemīlēju latviešu valodu un literatūru. Lai gan, cik vien sevi atceros, jau no 3, 4 g. jaunumiņa, - es jau tad burtoju kopā vārdus, veidoju teikumus, kā īsts sešgadnieks, kuram laiks uz skolu doties! Bet pavisam raiti es grāmatas lasu no 5 g. vecumiņa. Tas noticis pateicoties manam brīnišķīgajam tētim, kurš bija ļoti aizrautīgs daiļliteratūras lasītājs pats, un es, piemēru ņemdama, arī kļuvu aizrautīga daiļliteratūras cienītāja. Vēl šodien spilgti atceros lielo, biezo, skaisto, balto grāmatu - A. Deglava ''Rīga'', manās mazajās rociņās. Interese iepazīt ne vairs bērnu lasāmvielu, bet jau pieaugušiem domāto, tajā skaitā romānus - senlaiku, kā arī detektīvus, man radās tieši ar šo grāmatu. Vēlāk, skolas gaitas uzsākot, skolas sacerējumos literatūras stundās, es tiku rakstījusi sevis izdomātus garstāstus un pasakas, un šie darbi teicamas atzīmes izpelnījušies bieži. Nemēdzu lielīties, bet... - pateicība arī manai krievu valodas skolotājai Silvijai Jegorovai, jo viņas vadītajās stundās es iemīlēju arī krievu valodu un literatūru, klasiķus. Ir saņemts atzinības raksts par piedalīšanos Kuldīgas rajona, krievu valodas un literatūras olimpiādē ''Miers''. Tajā augstu novērtēts tika arī mans darbs ''Mиг'' (mirklis - krievu val.). Vēlāk, studējot Rīgā- krievu valodas plūsmas kursā (četrus gadus) - dzejas rakstījušās vairāk gan krievu valodā, taču latviešu valodā (tostarp arī latgaliski) - arī dzejoļu ir sarakstījies paprāvs skaits, ka pietiktu vairākām grāmatām, ja vien...skanošais, un/vai - sponsori atrastos. Visiem zināms fakts, ka tajā laikā vēl nebija datori, tāpēc viss, ko vien rakstīju- ir vien pierakstu kladītēs, kuras mīļas man. Pēc studijām - apprecoties un veltot laiku tikai ģimenei, kā arī darbam sabiedrības labā, ir bijis posms, kurā esmu pārtraukusi rakstīt, taču, mainot dzīvesvietu uz UK, vienā jaukā mirklī, kāds fantastiski skaists Debesu mākonītis ir spēcinājis manu Garu, lai ikdienas peripetijās es tomēr sevi nepazaudētu, bet tieši otrādi - tas sūtījis lielu Gara Spēku, lai es sevi - patieso sevi - atkal atrastu! Kā es saku - es salasīju sevi kopā pa drupačiņai vien - tādu, kāda biju pirms tam, kad apprecējos... Atskatoties uz to laiku ar šodienas skatu, es varu teikt tikai vienu: Nepazaudējiet Mūzu! Arī man ir bijis laiks, kurā dzejas vārdi plūduši straumēm, taču ir bijis arī tāds laiks, kad Mūza neko nav čukstējusi... Un, man jāatzīst, ka tieši tajā dzīves posmā, kad nerakstīju, man likās, ka esmu kaut ko būtisku iz sevis pazaudējusi... Bet tad! Tad notika brīnums! Kādā pavasarīgi ziedošā marta pievakarītē, 2014. gadā, UK, es atkal saklausīju Mūzas čukstus, un tieši tad arī sāka rakstīties teksti, kā prozā, tā dzejoļos, dzejā. Ļoti patīk apdzejot visu man apkārt redzamo, bet reizēm dzejoju par pavisam viedām un filozofiskām lietām, kuras, iespējams, saprast ir ne tik vienkārši, ja tiešām šī tēma nav tuva, un ja neiedziļinās rakstītajā, un vispār - nerezonē dzīves filozofija. No sajūsmas, ka mana Mūza ir atpakaļ - es savus darbus sāku publicēt draugos.lv (ne visus, protams!). Un laikam jau likumsakarīgi, jo toreiz manus ierakstus pamanīja Dace Solovjeva- Junemane (''Domu Pērles'' izdevniecības īpašniece) , kura piedāvāja publicēties kopkrājumā. Kopdarbībā tad arī iznāca pirmais dzejas kopkrājums ''Sirds grāmata'' (2014), kas arī ir mana - skaistā, priekpilnā debija. Nedaudz vēlāk, caur šo pašu kopkrājumu - portālā draugiem.lv - es iepazinu brīnišķīgu skolotāju un viedu Cilvēku (jā, ar lielo burtu C!) -  Jāni Rapšu, kurš sarunās par latviešu daiļliteratūru un dzejas stiliem man atgādināja, ka ir taču arī stils akrostihs. Jānis pats mīlēja rakstīt šajā stilā. Paldies viņam par to, ka atgādināja, jo, es tad atcerējos, ka arī man ir Latvijā pierakstu klade, kurā ir šādā stilā rakstītie dzejoļi. Tie rakstījušies agrāk, studiju gados, un kad mazie bija mazi... Atceros- zvanīju meitai, lai man tās pierakstu klades pārsūta ar pastu uz UK. Tā tiku atkal pie saviem iepriekšējo gadu dzejoļiem. Savus akrostihus pārlasot, aizrāvos ar tiem atkal. Tas ir brīnišķīgs daiļliteratūras stils jau tāpēc vien, ka, piemēram, rakstot vēlējumu cilvēkam - cilvēks ir tik gandarīts par to, ka vēlējums ir īpašs un ļoti personīgs, un tieši viņam vienam domāts, ka sajūsma ir abpusēja - gan autoram, gan saņēmējam! Tas tiešām ir abpusējs, sajūsminošs gandarījums.

                 Šajā sakarā nevaru nepieminēt dzejnieku Jāni Rapšu. Lai vieglas smiltis Jānim Rapšam! Dziļā cieņā noliecu galvu viņa priekšā. Dzīves gudrs Cilvēks viņš bija... Daudz vēstuļu no on-line sarakstes palicis par piemiņu. Esmu pateicīga Liktenim arī par to, ka paspēju vēl uzaicināt Jāni Rapšu uz interviju, kura ir lasāma manis veidotajā interviju blogā. Viņa radošās darbības augšupceļš ir ļoti motivējošs. Viņa domas ir tik viedas, dzīvesgudrības un goda cilvēka piepildītas, ka varu vien mācīties no tik diža Cilvēka. Protams, ka daudz kas no sarakstes nav publicējams sakarā ar personīgu uzticēšanos, bet es tiešām esmu lepna, ka šādi Cilvēki ir pasaulē. (Par Jāni Rapšu - bija pasaulē...) Es iesaku izlasīt arī Tev, lasītāj, Jāņa Rapšas teikto intervijā, kura ir lasāma http://rakstosiemdzejniekiemlv.mozello.lv/ blogā. Bagātīgs un radoši piepildīts, un diženi ražens bijis Jāņa mūžs. To var apliecināt viņa neskaitāmi daudzie skolnieki un laikabiedri - cik Jānis Rapša bija dzīves gudrs un vieds Cilvēks, skolotājs, gādīgs tēvs, mīlošs vīrs un dzejnieks.

Par pasākumiem. 

Dažreiz ievietoju sevis veidotus 'mājvideo' tādos saitos, kā draugiem.lv, facebook, youtube, instagram. Bet, piedalīties ar saviem Gara darbiem pasākumos esmu aicināta vairākkārt. Viens no tiešām svarīgiem notikumiem bijis tas, ka Dzejas dienu - 2018 ietvaros arī es biju klātesoša manā dzimtajā pusē ar dzejoļiem, tā teikt - tiešsaistē UK- LV caur citiem cilvēkiem, jo tos klausītājiem nolasīja mana bijusī skolotāja, kura daudzus gadus strādājusi arī kā bibliogrāfe Kuldīgas rajona ( vēlāk: novada), Laidos - Vizma Blāze - Hartmanes kundze.

Otrs nozīmīgs aicinājums, kuram atsaucos 2019. g. bija pasākums veltīts Paula Sukatnieka- 105. Tajā es tiku lūgta uzrakstīt dzejoli speciāli lielajam notikumam -105 jubilejai dižajam vīnogu selekcionāram, kuru atceres pasākumā nolasīja cienījamā Dace Aleksejevas kundze. Atceros, ka šo dzejoli rakstot (sacerot) es sevī jutu lielu pietāti pret šo dižo cilvēku, kura vārds zināms visā plašajā pasaulē un kurš pats bijis dzejnieks. Viņš bijis goda cilvēks, un viņa dzejas arī ir tieši tādas -  patiesību izsakošas, taisnīguma un vieduma, strādīga un apgarota cilvēka dzīves skatījuma pārbagātas, piepildītas. 

Paulam Sukatniekam- 105

Tu esi klātesošs, Paul Sukatniek,
Kā pavasaris šis, kad atkal,
Tieši tāpat, kā senāk, reiz -
Mostas Daba plauksmei.
Tās senās ābeles drīz ziedēs
Rožaini sārtiem kruzuļiem,
Itin kā tā Tev pateicoties-
Sveicot ar gadiem simtpieciem.
Tavos vīnogulājos aizvien
Dienvidvēju dzirksts skrien,-
To jūtam mēs, kas vērojam,
Cik auglīgas vasas tie dzen!

Itin nekas nav zudis, -
Vien saudzēts un kopts, arī šobalt’dien,
Tieši tā, kā Tavs sirds skats to vēlējies -
Tu esi klātesošs, Paul Sukatniek!

©Sigita Sīle.

Publicēju šeit arī to, kā mans darbs novērtēts:

''Sigitiņ, man trūkst pat vārdu !!!! Cik skaisti uzrakstīji !!!!! Liels, milzīgs un mīļš Tev paldies !!!! Tas ir ko vērts !!! Man ļoti patīk un manai direktorei arī !!! Viņa Tev liek nodot sirsnīgu paldies !!!! Lai Tev veicas arī turpmāk uzrakstīt tik jaukus dzejoļus !!! Lai iedvesma nāk katru dieniņu !!!! Paldies !!!!! Arī Dvietē nolasīšu Tavu dzejoli un teikšu, ka to uzrakstīja Sigita Sīle, UK, kuras saknes ir mūsu novadā !!! '' 

Dace Aleksejeva, Teātra un kultūras darbinieks, aktrise ar 20 gadu stāžu amatierteātrī ''Nebēdnieki''

Turpinām par mani?! Kādā stilā es rakstu savus darbus?

Zinošie jau zina, ka dzejai ir ap 40+ stiliem. Man visbiežāk rakstās proza, akrostihi, vēstījumi (jeb, kā es nodēvēju - DomAtziņas), Spēka vārdi, vēlējuma dzejoļi, vārsmas. Gadās arī pa kādai trioletei un haikai. Un to visu, ko uzrakstu - man patīk dāvināt saviem sekotājiem, kuri lasa manā profilā ievietotos ierakstus ik dien', tādos portālos, kā instagram, facebook, draugiem.lv. Ir uzrakstīta arī luga, kurai prasījās turpinājums, un šī vēlme turpināt - deva impulsu uzrakstīt arī romānu. Bet to - kad romāns tiks izdots? Tas ir Laika jautājums, un, protams, skanošā... 

To laiku, kad sāku publicēt savus pirmos dzejoļus draugos.lv, vēlāk arī facebook.com, pēc tam Instagram, atceros ar sajūsmu, jo atsauksmes bija (un ir!) brīnišķīgas! Jo cilvēku sirsnība ir neizmērojama! Vienmēr saņemu sirsnības piepildītus komentārus personīgās vēstules, par ko sirsnīgs Tev paldies, mans lasītāj! Paldies par visiem labajiem vārdiem, kuri ierakstās komentāros, vai tikai domās tiek veltīti man... - es tos sajūtu! Un: prieks vairo prieku, un gandarījums! Gandarījums, kuru jūt, kā autors, tā lasītājs. 

Kur manus darbus var lasīt?

Viennozīmīgi - internetā un izdotajās grāmatās! Internetā esmu izveidojusi blogu - vienu, otru, trešo... Manu darbu - dzejoļu, dzejas un manu grāmatu jaunumu blogs ir šis, kuru Tu lasi šobrīd, taču man vēl ir arī tādi blogi, kā - foto blogs, kūku blogs, stāstu blogs. Jaunums ir arī Brīvprātīgā Autora literārā e-avīze. Mani darbi un bildētās bildes ir redzamas arī salikumos tādos saitos, kā Instagram, Twitter, (nesen pārdēvēts par X ), bet kanālā Youtube ir dažādi video, jo es labprāt veidoju arī balss ierakstus, lai lasītājs saklausītu manu balss toni, intonāciju tajā, kā lasu es pati savus dzejoļus. 

©Sigita Sīle

Kāpēc es rakstu?! 

Mazliet pafilozofēšu. Filozofēšana man ļoti patīk. (Labā nozīmē! Dzīvesgudri tā, ka jūt!) Mums katram dzīvē gadās savi augšupejas posmi, kā arī, nereti gadās savi ''iestigšanas problēmās'' posmi. Patiesībā jau tas ir tikai tāpēc, ka neklausam/nesekojam Visuma likumiem. Bet saprotamāk par šo tēmu es pasniedzu savos gara darbos, no tā skatpunkta - kā es to saprotu savā šodienas apziņas līmenī. Bieži vien manos Gara darbos esošais ir domāts, kā palīdzība tieši tādiem cilvēka momentiem, kuros cilvēks nonācis bezizejās, jeb krustcelēs, un ir nepieciešams stiprinājums. JO! Arī manā dzīvē ir bijis, teiksim tā - visa kas! Tāpēc, es vienkārši esmu pārliecināta /šis ir mans subjektīvais viedoklis!/, ka brīdī, kad cilvēks lasa dzeju - viņš itin kā atspirgst...Saņemas spēku!

Jā! Zinu un piekrītu - ir dažādas dzejas, bet lai atspirgtu, lai atgūtu savā dzīvē harmoniju, gūtu sev stiprinājumu, nav jāizslēdz iespēja, ka nereti meklējam kaut ko dzejās, kas tieši mums derēs. Un to, kas konkrētā dzīves situācijā sniedz, vai palīdz, vai dāvā to, kas dvēseli spēcina, patiešām var gūt dzejoļus lasot, vai kalisoties dziesmas, kuru pamatā arī ir dzeja, dzejoļi taču. Vismaz man pašai tas tā ir, ka palīdzējusi citu cilvēku/autoru labā dzeja. No 2014. gada, kad intensīvāk sāku rakstīt, daudz manu Gara darbu tapuši arī man - man priekš sevis pašas - manis pašas stiprinājumam grūtību posmos. Tie ir gan Spēka vārdi, gan DomAtziņas, kuras ir pārāk personīgas, un NE visi darbi tiek publicēti. Tādēļ es varu teikt, ka - viss ir viens vienīgs plūdums no VisAugstākā! Es pati mīlu lasīt dzīvesgudru cilvēku rakstītas dzejas,  jeb tieši tādas, kurās ir filozofiskās tēmas un viedums jūtams! Laikam jau tādēļ, ka tieši tādas dāvā vislabākās sajūtas. Tas arī ir vēl viens pierādījums tam, ka dzeja - ja tā plūst no Augstākām Sfērām - tad tajā lasītājs sajūt Visuma labo vibrāciju plūsmu, tādējādi sevī ko lielisku un negaistošu sajūtot... Ja tā nav, tad - KĀPĒC vispār dzeju rakstīt?                                                                                Viennozīmīgi, personīgi es esmu PRET TO, ko iesaka kādi citi rakstošie, proti, ka dzejolis esot jāuzraksta un jāatstāj atvilknē,( jāslīpē kaut ko tur), kamēr tas ''nostāvas'', ''nobriest'', un tikai tad, kad tas ir pietiekami uzlabots, to esot jālaiž tautā... Nu, dzejdariem varbūt tā ir, ka jādarina kaut ko dzejā...                                       Dzejniekiem vienkārši viss notiek pats par sevi :

Mūza čukst - domas līst - rakstāmais slīd- papīrlapa piepildās ar tekstu tūlīt! (@Sigita Sīle)

Hm?!  Bet, ja pafilosofē, nu, pilnīgi iespējams, ka to tiešām vajag tādiem rakstošajiem, kuri nav īpaši pārliecināti par teiktā jēgu savā dzejolī - nezinu! Bet man te pat rodas pretjautājums kādam tādam, kam tur kas ''nostāvas'', ''nobriest'': Vai pēc tādas ''nostāvēšanās'', ''nobriešanas'' dzejolī vēl būs jel kas no Visuma enerģijas plūduma? Jeb tomēr piekritīsi, ka tad jau dzejolī parādīsies - pārlabota, salabota, aizlabota -doma, kurā dominēs, iespējams- vien bezpersoniska un nevainojama -  pareizība, ritms, bet nu ne jau vairs plūsmas tās, kas tik patīkami pārņem, ja no Mūzas plūdušas. Tās plūst no labas dzejas izlasīšanas! Un tikai! Šos jautājumus uzdosim gan katrs pats sev, rakstošie! Protams, ka es te nerunāju par savārsmojumiem, kurus tiešām labāk ir noslēpt, lai neviens tos nelasa. Vismaz es pati to lieliski jūtu - kurš dzejolis kuram ir samocīts, un ja vēl no manis ņemta kāda rinda no viena dzejoļa un no otra, trešā, kas kaut kā sarindota kopā vienā dzejolī, vai vispār - publicēts nejauku vārdu savervelējums, un saukta vārdā - dzeja, nu, lai tādas ''dzejeklības'', ''dzejdarības'', dzejmokas''  labāk nepiepilda otra cilvēka redzeslauku!                                                                                                                 !!! Ja ir Visuma plūdums, jeb, kā tautā pieņemts teikt- Mūzas nests dzejolis, dzeja, jo tieši tādu - Mūzas nestu izlasot - dzīvīgs dzīvesprieks tiek saņemts lasītājam, tad ar to arī lai lepojamies! 

Kādi ir mani darbi?!

Par maniem darbiem lai runā mani jaukie lasītāji. Pati es tos neslavināšu, vien piebildīšu, ka to - kā lasītāji tver manis rakstīto, tas ir izlasāms komentāros zem katra mana ieraksta, kuru publicēju internetā, jau no 2014.g. Komentāri netiek dzēsti gadiem. Paldies visiem, kuri sirsnīgas atsauksmes rakstījuši un raksta- man personīgi - gan vēstulēs uzrunājot, gan sarunājoties viens pret vienu, kad tiekamies, vai ierakstot komentāros. Tādas vēstules, kā noprotam - nav domātas publicēšanai,  jo ir pārāk personīgas, taču, viennozīmīgi  - tās ir vissirsnīgākās! Tāpēc manī ir vēl jo lielāks gandarījums sevī, ka mani Gara darbi noder- gan kā motivācija, gan kā iedvesma, gan kā padoms, kurš paver iespējas saskatīt to - kā sajusties labi, kā sākt dzīvot skaisti, kā tvert notikumus mierīgāk, godpilnāk, kā apzināties to, ka - var un vajag- mēģināt sevi atkal salikt ''atpakaļ'', ja kas skumjš gadījies dzīves kādā grūtā posmā, zinot to, ka - viss ir labojams, jo no katras bezizejas ir vismaz pāris izejas, un pats galvenais -pašapziņu celt, un sev atkārtot - ka dzīve ir skaista! Grūtības spēcina, tās rūda tam, lai spētu atkal priecāties par dzīvi- kā par brīnumu, kurš mums dāvināts jau piedzimšanas mirklī. 

Es dzeju ļoti mīlu - gan rakstīt, gan lasīt! Uzsverot, ka -  lasīt labu dzeju mīlu! Tādu dzeju, kura rezonē un dāvā prieku! Nav jau nekāds noslēpums, ka ļoti liela nozīme tam - kāda ir cilvēka pašsajūta, ir pateicoties tieši tam, ko ikdienā - saskatām, lasām un izlasām! Un just vēlēšu - kā sev, tā Tev, lasītāj, - tikai to, ka dzīve ir brīnišķīga! Ja tā nav...- lasam dzejas! Lasam daudz un labas dzejas, kurās patiešām jūtams Visuma plūdums, jeb tas, kas sajūtās nes vien labo, kā stiprinājumu, kā spēcinājumu, kā pārdomas, kā mierinājumu, kā prieku... 

Kur manus Gara darbus lasīt?!

Ik dienā publicējos portālos - draugiem.lv, Instagram, arī Twitter, kā arī facebook.com. Arī autorgrāmatās ''Esības mīļsarunas'' un ''Laimīgums''.  Bet 2019. gada nogalē, es sāku publicēt arī bērnu grāmatu sērijā papildinājumus- akrostihu un pasaku grāmatas. Katru gadu es veidoju arī kalendārus, kuros ir lasāmi mani vēlējuma dzejoļi un skatāmi mani foto. Esmu līdzautore, uz šo brīdi, - jau piecos kopkrājumos. Piektais kopkrājums iznācis decembrī, 2020, sadarbībā ar ''Domu Pērles''. Tā nosaukums ''No sirds uz sirdi vārdi steidz''. Savukārt autorgrāmatas ''Esības mīļsarunas'', kura izdota izdevniecībā ''Ezerrozes izdevniecība'', - ir grāmatu papildmetiens arī jau pieejams. Grāmatā ir tādi darbi, kā - spēka vārdi, vēlējuma dzejoļi, viedu un filozofisku tēmu piepildītas dzejas. Par šo grāmatu personīgs paldies - Agnesei Piļānei - par sapratni un iejūtību, un profesionālo attieksmi un darbu pret mani, un sadarbību ar mani, kā autori. Paldies arī manam sponsoram - kaimiņam, jo bez viņa man šīs autorgrāmatas nebūtu, tā nebūtu pieejama lasītājiem taustāmā veidā. Paldies lasītāj arī Tev, ka Tu esi! Paldies, ka patīk tas, ko rakstu, jo grāmatas papildmetiens par to liecina, un priecē mani pašu, jo vistiešāk parāda, ka grāmatā esošie Gara darbi ir noderīgi un svētīgi mums visiem. 

Manos darbos ir atrodami katra gaumei piemēroti dzejoļi, ar piebildi gan, ka es pasaulē vēlos nest un vairot labo, tādēļ skumjās un/vai agresīvās dzejas, vai nostaļģiskās, vai ''dienasgrāmatu vērtās'' dzejas - man nerakstās! Pamācības gan reizēm pierakstās. Tām ir tendence stabilizēt daudz to situāciju -  ja kas ne tā dzīvē gadījies. Lai kļūtu  labāk, lai iedvesmotu saņemties - tas tad ir tieši laikā  -  lasīt arī tādas dzejas, kurās tiek cilvēks pamudināts pamainīt domāšanu, lai labsajūta - dzīvot jauki, labi, skaisti, dzīvi mīlot- atgriežas! Esmu pozitīvi noskaņots cilvēks, jo iekšēji jūtu, iekšēji zinu, - ka pasaule ir svēta vieta Visumā, kurā dominēt vajadzētu tieši skaistajam, labajam, kas tad arī pozitīvi mūs ietekmē pašus -  paverot iespēju piepildīties ar laimes enerģiju un ar vitālo spēku.

P/S

Mīlestības (div'cilvēku!) tēma man ir TABU! Tāpēc par šo tēmu man dzejoļu ir ļoti maz, lai neteiktu, ka nemaz. Neesmu bezjūtīga, bet šī tēma man tiešām ir totāls TABU.  Ar šo teikumu vēlos pateikt, ka, šķiet, jau ap 25 gadu vecumu, iespējams, pat agrāk, es sapratu vienu -  ka manī esošā saprāta daļa vienkārši zin' to, ka div'cilvēku mīlestība ir mazākais, ko sasniegt un just cilvēks var dzīvē, jeb - pēc kā tiekties...                                                                                         Jo pastāv daudz augstāka mīlestības pakāpe, kura ir daudz, daudz skaistāka un gandarījumu nesošāka, kā tā div'cilvēku. 

Savukārt - bērnu grāmatu sērijā esošās pasaku grāmatas tiek izdotas sadarbībā ar UK grāmatu izdevējiem. Pirmā grāmata ir akrostihi, ''Gada mēneši'' ( 2019), kurā ir arī aktivitātes bērniem- dažādu spēju attīstībai. Šī grāmata lieliski noder arī pirmsskolas izglītības iestādēm , kā arī 1-3.klašu skolniekiem, kā metodiskais materiāls. 2020. gada jaunums - otra bērnu grāmatu sērijā esošo grāmatu papildinājums, kopdarbs ar Aivi Jansonu, kā konsultantu filozofiskajos un literārajos jautājumos, un kā šīs pasaku grāmatas tulkotāju- no latviešu valodas uz angļu valodu, jo grāmatu plānots izdot arī angļu valodā. Grāmatas nosaukums ''Pasaka par 2020''. Pēc tās tika izveidots, nu jau tradicionāli, kā zināt, ja sekojat maniem ierakstiem - arī kalendārs ''Dzīvespriekam'', 2021.gadam. Kalendārā ir mani gara darbi; vēlējuma dzejoļi, bildes no personīgā arhīva. Viss Jums - pozitīvai noskaņai 12 mēnešu garumā! Un tad jau drīz būs pieejams arī kalendārs nākamajam gadam! Trešā grāmata bērnu grāmatu sērijā - pasakas bērniem ''Sniegpārsliņu ballīte'' , iznākusi februārī, 2021. Pavasarim iestājoties mazajiem lasītājiem pieejama arī grāmata bērniem, pasaka ''Smaidulīša ceļojums ziedos'' (2021)

Es esmu Dabas bērns, kas saskata skaisto to parādot, piemērām, caur bildēm, caur dzejām, caur uzgleznoto, caur pateikto vārdos -  tiem, kas paši atrod manis ieliktos ierakstus, kurus lasa un priecājas par manis dāvināto dzejās, bildēs, teiktajā saskatot to pašu skaistuma vienreizīgumu, ko es pati!  Prieks, ka rezonējam! 

Skaistumu saredzēt, skaistumu paust! Tāds ir lai moto! Ir kas to nodēvēs par naivumu... Bet man ir ļoti žēl šo cilvēku. Un reizē - interesanti! Žēl to, cik tāls vēl viņa ceļš līdz izpratnei un visaptveroši skaistai mīlestībai pret visu dzīvo un dzīvi pašu... Bet interesanti, jo ir interesanti vērot - kad sāks skaistumu saredzēt, skaistumu paust! 

Es vēlu, lai laimīgi esam visi!
Saki, ka Tu to nevēli citiem tā?!
Es zinu, ka vēli, jo Tu tepat esi, 
Tepat, kur mēs visi -
Pasaulē vienā,
Vienotā!

© Sigita Sīle.

Manos ierakstos tiek publicēti arī mīļi, jauki sveiciena vārdi katrai dienai, kurus veltīt sev tuviem, mīļiem cilvēkiem, vai draugiem, paziņām, kā arī - tiek publicēti spēka vārdi - iedvesmai,(sevis!) dziedināšanai, ticības (saviem spēkiem) atjaunošanai, stiprināšanai un dzīvespriekam, utt. .Pati es arī spēcinos tajos - ticiet tam, vai nē - tā tas ir! Viss tas, kas der motivācijai - labi dzīvot, labi justies- ir pieejams, ja vien pats cilvēks to meklē, tad tas to arī atrod! Samīļojums!

Vērosim mūsu skaisto pasaulīti kopā - tādējādi kļūstot par šī gadsimta aculieciniekiem un vistiešākajiem vēstītājiem - nākamajām paaudzēm!

Veiksmes vien!

Gara darbi plūst (manī!) no VisAugstākā (augstākām sfērām!), un kad Mūza tos pačukst man - tie iziet caur mani- iedvesmojot mani pašu, un tad jau tie nokļūst arī pie Tevis, manu lasītāj! 

Iedvesmojies, lai dvēsele sajūt to neredzamo saikni, kurā Visums uzrunā mūs savā bezgalīgajā mīlestībā! Salīdzinājumā ar to, ko cilvēce sniedz, kā skumju- Dievs paver ainas, lai Tu un es, lai mēs cilvēki paši - iemācamies un varam saredzēt labo, skaisto it visā. Un tā būs, jo ir bijis jau, un ir, ka tad, ja vien mēs to vēlamies - mēs to spējam pilnīgi dabiski! 

   Sirsnībā - autore Sigita Sīle.

• Dzejas pasaule ir kā medus rausis, kuru baudīt pēc ikdienā notiekošā vērošanas.
  
• Dzejā mēs Gara maizes garšas buķeti baudam, lai atspirgtu mūsu dvēsele momentā.
  

       © S.Sīle.

Ja tā tas ir - ESI LAIMĪGS CILVĒKS!  🥰

Foto man rokās ir kopkrājums ''Ilgu aizvējā'', kurā viena no autorēm esmu arī es. /Foto autore - mans bērns/