Par mani :

Iepazīsimies?!

Es, Sigita Sīle- Kurzemnieka un Latgalietes atvasīte. Jau vairāk, kā desmit gadus dzīvoju mītnes zemē, kurā studēju angļu filoloģiju un angļu valodu padziļināti. Studijas angļu valodā ir mana LIELĀ uzdrošināšanās - kāpt augstāk pa varenajām zināšanu kāpnēm, no tā pakāpiena, uz kura jau atrodos! Esmu studējusi Latvijā - psiholoģiju, grāmatvedību, arī krievu valodas un literatūras kursā (četri gadi), taču dzīve man devusi arī dažādas citas iespējas, līdz ar to manā zināšanu lādītē ir arī konditora diploms, ir miesnieka diploms, ir manikīres kursi un pieredze, ir arī kolosāls pārdevējas stāžs. Bet! Ārzemes man piedāvājušas iespēju piepildīt manu bērnības sapni. Studiju ietvaros apgūstu: tiesvedību, psiholoģiju, angļu filoloģiju, literatūru un kultūru. Brīvajā laikā mīlu fotografēt. Ļoti!  Nedaudz gleznoju, adu, reizēm arī tamborēju. Bieži cepu kūkas un rudzu maizi, arī sklandraušus, un daudz, ļoti daudz lasu - gan latviski, gan angliski. Viens no vaļaspriekiem ir arī rakstīšana. Proza, stāsti, romāni, pasakas bērniem, akrostihi, dzejoļi, līdz ar to arī blogu veidošana - tas ir mans interešu loks, kurš saista un nekad neapnīk. Vēl es aizraujos ar dizainu veidošanu blogiem, mājas lapām, dzejoļu salikumu veidošanu un katru gadu arī kalendāru veidošanu. Aizraušanās ar blogu veidošanu ir pāraugusi jau augstākā kvalitātē, proti, es labprāt rediģēju tekstus un veidoju grāmatu maketus publicēšanai. Angliski šis process saucas -  IT Design and Art / Book binding and Creative writing and thinking. Tam visam pamats ir tas, ka es ļoti mīlu daiļliteratūru un literatūru - kā angļu, tā latviešu, tā krievu un poļu. Veidojot salikumus saviem Gara darbiem, es izmantoju savus foto, jo  -

bildēt, - tas arī ir mans - viens debešķīgi sirdsmīļš mirklis, kurā iemūžinu mirklīgo, kas mainīsies jau nākamās sekundes simtdaļā! ©S.Sīle. 

Patīkama nodarbe man ir arī tulkot sev iepatikušos dzeju. Brīvi pārvaldu poļu, angļu un krievu valodas. Lasu arī latviešu valodas senajā drukā. (Ja kādam mājās ir sena grāmata, kura ir vecajā drukā,un, ja ir vēlēšanās to atšifrēt, kas grāmatas tekstos pausts - droši raksti! Iespējama sadarbība! ) 

 Savam priekam es rakstu stāstus, romānus, esejas, arī garstāstus. Diemžēl - nepublicēju tos nekur. Lai gan, ja tā labi padomā - daži no tiem tomēr ir lasāmi blogā skaistā impulss -https://skaistaaimpulss.blogspot.com/ 

 No 2.novembra, 2019. gada, esmu arī interviju bloga -http://rakstosiemdzejniekiemlv.mozello.lv/  idejas autore un realizētāja, kā arī facebook.com grupas - fotomirkļi - administratore. No maija, 2019. gada, esmu idejas autore projektam e-vidē ''Brīvprātīgā Autora literārā e-avīze'', kurā publicēju savus darbus, savus foto. E-avīzi brīvi drīkst printēt ikviens- visā plašajā pasaulē. E- avīze ir bezmaksas! Links uz to https://sigita032.wordpress.com/  Septembris, 2019. gadā, nācis ar jaunu ideju, kura tapusi realizēta, jo tika izdota jauna akrostihu grāmata bērniem, kuru no A-Z veidoju es pati. Grāmatā ir ne vien akrostihi, bet arī metodiskās aktivitātes dažādu prasmju attīstīšanai bērniem vecuma grupā no 3-8 gadi. Grāmata ir latviešu valodā. Strādāju pie šīs grāmatas sadarbojoties ar Book Publisher, UK, ©authorprint. Grāmata ir lasītājiem pieejama, tā, ka - ja vien vēlēšanās, tad jau no 17.10. 2019, tā pieejama plašākai sabiedrībai un/vai pirmsskolas izglītības iestādēm, bibliotekām, skolām. Savukārt 2020. gada, novembrī tika izdota otra bērnu pasaku grāmata, ar ko arī visiem paziņoju, ka ir iesākta bērnu grāmatu sērija, jo pirmajai grāmatai ir pievienojusies arī ''Pasaka par 2020'', un nesen arī pasaku grāmatas ''Sniegpārsliņu ballīte''(2021.) un  ''Smaidulīša ceļojums ziedos'' (2021). 

''Pasaka par 2020'' ir mūsdienu pasaka par trim jaukiem draugiem un maskām. Tātad - tieši jaunlaiku un pandēmijas laika pasaka, bet neiztrūkstoši tās konteksts ir par draudzību, prieku, dažādu notikumu virknējums, kas, domāju, ir interesanta lasāmviela ikvienam- kā mazam, tā lielam lasītājam. Grāmatas iznāk mazos metienos, atbilstoši pieprasījumam. 

Sīkāka informācija par mani pašu, proti - ko tieši es daru savā radošajā lauciņā, vari atrast, ja google ierakstīsi- Sigita Sīle, dzeja. Esmu ekstraverts cilvēks, tādēļ google esmu Jums, kā uz delnas. 

 Bet atgriežamies pie radošā vaļasprieka - dzejot.

Kā raibs taurentiņš ir bijis tieši manas dzīves ceļa spogulis, kurš tomēr ir ļāvis saskatīt - kāds patiesībā ir tieši man ejamais ceļš. Dzejoļus rakstu jau no skolas laikiem, precīzāk, no 1984. gada, jo tieši pateicoties manai brīnišķīgajai, dzīvesgudrajai literatūras skolotājai - Elvīrai Freimanei - es iemīlēju literatūru. Lai gan, cik vien sevi atceros- no 3, 4 gadu jaunumiņa, laikam, - es jau tad burtoju kopā teikumus, kā īsts sešgadnieks, kam jau laiks skolā iet! Bet pavisam raiti es grāmatas lasu no 5 gadu vecumiņa. Tas noticis pateicoties manam brīnišķīgajam tētim, kurš bija ļoti aizrautīgs daiļliteratūras lasītājs pats, un es, piemēru ņemdama, arī kļuvu aizrautīga daiļliteratūras cienītāja. Vēl šodien spilgti atceros- lielo, biezo, skaisto, balto grāmatu - A. Deglava ''Rīga'', manās mazajās rociņās. Interese iepazīt ne vairs bērnu lasāmvielu, bet jau pieaugušiem domāto, tajā skaitā romānus - senlaiku, kā arī detektīvus, - man radās tieši ar šo grāmatu. Vēlāk, skolas gaitas uzsākot, skolas sacerējumos, literatūras stundās, es tiku rakstījusi sevis izdomātus garstāstus un pasakas, un šie darbi teicamas atzīmes izpelnījušies bieži. Nemēdzu lielīties, bet... - pateicība arī manai krievu valodas skolotājai Silvijai Jegorovai, jo viņas vadītajās stundās es iemīlēju arī krievu valodu, krievu literatūru, klasiķus. Ir saņemts atzinības raksts par piedalīšanos Kuldīgas rajona, krievu valodas un literatūras olimpiādē ''Miers''. Tajā augstu novērtēts tika arī mans darbs, kura nosaukums ''Mиг'' (krievu valodā!). Vēlāk, studējot Rīgā- krievu valodas kursā (četrus gadus) - man dzejas rakstījušās vairāk gan krievu valodā, taču latviešu valodā (tostarp arī latgaliski) - arī manu dzejoļu ir diezgan paprāvs skaits, ka pietiktu vairākām grāmatām, ja vien...skanošais, un/vai - sponsori atrastos. Visiem zināms fakts, ka tajā laikā vēl nebija datori, tāpēc viss, ko vien rakstīju - ir vien pierakstu kladītēs, kuras mīļas man. Pēc studijām - apprecoties un veltot laiku tikai ģimenei, kā arī darbam sabiedrības labā, ir bijis posms, kurā esmu pārtraukusi rakstīt, taču, mainot dzīvesvietu uz UK, vienā jaukā mirklī, kāds fantastiski skaists Debesu mākonītis ir spēcinājis manu Garu, lai ikdienas peripetijās es tomēr sevi nepazaudētu, bet tieši otrādi,- tas sūtījis lielu Gara Spēku, lai es sevi -patieso sevi - atkal atrastu! Kā es saku - es salasīju sevi kopā pa drupačiņai vien - tādu, kāda biju pirms tam, kad apprecējos... Atskatoties uz to laiku, ar šodienas skatu, es varu teikt, ka man ir bijis laiks, kurā dzejas vārdi plūduši straumēm, taču ir bijis arī tāds laiks, kad Mūza neko nav čukstējusi... . Un, man jāatzīst, ka tieši tajā dzīves posmā, kad nerakstīju, man likās, ka esmu kaut ko būtisku iz sevis pazaudējusi... Bet tad! Tad notika brīnums! Kādā pavasarīgi ziedošā marta pievakarītē, 2014. gadā, UK, es atkal saklausīju Mūzas čukstus, un tieši tad sāka rakstīties teksti, kā prozā, tā dzejā. Ļoti patīk apdzejot visu man apkārt redzamo, bet reizēm dzejoju par pavisam viedām un filozofiskām lietām, kuras saprast ir ne tik vienkārši, ja šī tēma nav tuva, ja neiedziļinās rakstītajā un vispār - dzīves filozofijā, kā tādā. No sajūsmas, ka mana Mūza ir atpakaļ - es savus darbus sāku publicēt draugos.lv (ne visus, protams!). Un, laikam jau likumsakarīgi, jo toreiz manus ierakstus pamanīja Dace Solovjeva- Junemane, ''Domu Pērles'' izdevniecības īpašniece, un piedāvāja publicēties kopkrājumā. Kopdarbībā tad arī iznāca pirmais dzejas kopkrājums ''Sirds grāmata'', 2014.gadā, kas arī ir mana - skaistā, priekpilnā debija. Nedaudz vēlāk, caur šo pašu kopkrājumu - portālā draugiem.lv es iepazinu brīnišķīgu skolotāju un viedu Cilvēku (jā, ar lielo burtu C!) -  Jāni Rapšu, kurš sarunās par latviešu daiļliteratūru un dzejas stiliem man atgādināja, ka ir taču arī stils - akrostihs. Jānis pats rakstīja šajā stilā bieži. Paldies viņam par to, ka atgādināja, jo, es tad atcerējos, ka arī man ir Latvijā pierakstu klade, kurā ir šādā stilā rakstītie dzejoļi. Tie rakstījušies agrāk, studiju gados, un kad mazie bija mazi... Atceros - zvanīju meitai, lai man tās pierakstu klades pārsūta uz UK. Tā tiku atkal pie saviem iepriekšējo gadu dzejoļiem. Savus akrostihus pārlasot, aizrāvos ar tiem atkal! Tas ir brīnišķīgs stils jau tāpēc vien, ka, piemēram, rakstot vēlējumu cilvēkam - cilvēks ir tik gandarīts par to, ka vēlējums ir īpašs, ļoti personīgs, tieši viņam vienam domāts, ka sajūsma ir abpusēja! Tas tiešām ir abpusējs, sajūsminošs gandarījums.

  Lai vieglas smiltis Jānim Rapšam, dziļā cieņā noliecu galvu viņa priekšā. Dzīves gudrs Cilvēks viņš bija... Daudz vēstuļu no on-line sarakstes palicis par piemiņu. Esmu pateicīga Liktenim arī par to, ka paspēju vēl uzaicināt Jāni Rapšu uz interviju, kura ir lasāma manis veidotajā interviju blogā. Viņa radošās darbības augšupceļš ir ļoti motivējošs. Viņa domas -ļoti viedas, dzīvesgudrības un goda cilvēka piepildītas. Protams, ka daudz kas nav publicējams no personīgās sarakstes, sakarā ar personīgu uzticēšanos, bet es tiešām esmu lepna, ka šādi Cilvēki ir pasaulē. Par Jāni Rapšu - bija pasaulē... Es iesaku izlasīt arī Tev, lasītāj, Jāņa teikto intervijā, kura ir lasāma http://rakstosiemdzejniekiemlv.mozello.lv/ blogā. Bagātīgs un radoši piepildīts, un ražens bijis Jāņa mūžs. To var apliecināt viņa neskaitāmi daudzie skolnieki un laikabiedri, cik Jānis Rapša bija dzīves gudrs un vieds Cilvēks, skolotājs, gādīgs tēvs, mīlošs vīrs un dzejnieks.

Par pasākumiem. 

Dažreiz ievietoju sevis veidotus mājvideo tādos saitos, kā draugiem.lv, facebook, youtube, instagram. Bet, piedalīties ar saviem Gara darbiem esmu aicināta vairākkārt. Viens no tiešām svarīgiem notikumiem bijis tas, ka Dzejas dienu 2018, ietvaros, arī es biju klātesoša manā dzimtajā pusē ar dzejoļiem, tā teikt - tiešsaistē UK- LV, caur citiem cilvēkiem, jo tos klausītājiem nolasīja mana bijusī skolotāja, kura daudzus gadus nostrādājusi arī kā bibliogrāfe Kuldīgas rajona (novada),  Laidos - Vizma Blāze - Hartmanes kundze.

Otrs nozīmīgs aicinājums, kuram atsaucos, bija 2019. gadā pasākums, veltīts Paula Sukatnieka- 105. Tajā es tiku lūgta uzrakstīt dzejoli speciāli lielajam notikumam -105. jubilejai, dižajam vīnogu selekcionāram, arī dzejniekam, kuru atceres pasākumā nolasīja cienījamā Daces Aleksejevas kundze. Atceros, ka šo dzejoli rakstot es sevī jutu lielu pietāti pret šo dižo cilvēku, kura vārds zināms plašajā pasaulē un kurš pats ir bijis dzejnieks. Viņš bijis goda cilvēks un viņa dzejas arī ir tieši tādas -  patiesību izsakošas, taisnīguma un vieduma, strādīga un apgarota cilvēka dzīvesskatījuma pārbagātas, piepildītas. 

Paulam Sukatniekam- 105

Tu esi klātesošs, Paul Sukatniek,
Kā pavasaris šis, kad atkal,
Tieši tāpat, kā senāk, reiz -
Mostas Daba plauksmei.
Tās senās ābeles drīz ziedēs
Rožaini sārtiem kruzuļiem,
Itin kā tā Tev pateicoties-
Sveicot ar gadiem simtpieciem.
Tavos vīnogulājos aizvien
Dienvidvēju dzirksts skrien,-
To jūtam mēs, kas vērojam,
Cik auglīgas vasas tie dzen!
.
Itin nekas nav zudis, -
Vien saudzēts un kopts, arī šobalt’dien,
Tieši tā, kā Tavs sirdsskats to vēlējies -
Tu esi klātesošs, Paul Sukatniek!

©Sigita Sīle.

Publicēju šeit arī to, kā mans darbs novērtēts:

''Sigitiņ, man trūkst pat vārdu !!!! Cik skaisti uzrakstīji !!!!! Liels, milzīgs un mīļš Tev paldies !!!! Tas ir ko vērts !!! Man ļoti patīk un manai direktorei arī !!! Viņa Tev liek nodod sirsnīgu paldies !!!! Lai Tev veicas arī turpmāk uzrakstīt tik jaukus dzejoļus !!! Lai iedvesma nāk katru dieniņu !!!! Paldies !!!!! Arī Dvietē nolasīšu Tavu dzejoli un teikšu, ka to uzrakstīja Sigita Sīle, UK, kuras saknes ir mūsu novadā !!! '' 

Dace Aleksejeva, Teātra un kultūras darbinieks, aktrise ar 20 gadu stāžu amatierteātrī ''Nebēdnieki''

Turpinām par mani?! Kādā stilā es rakstu savus darbus?!

Zinošie jau zin, ka dzejai ir ap 40+ stiliem. Man visbiežāk rakstās proza, akrostihi, vēstījumi, jeb - DomAtziņas, Spēka vārdi, vēlējuma dzejoļi, vārsmas. Gadās arī pa kādai trioletei, haikai. Un to visu, ko uzrakstu - man patīk dāvināt saviem sekotājiem, kuri lasa manā profilā ievietotos ierakstus ikdienā, tādos portālos, kā instagram, facebook, draugiem.lv. Ir uzrakstīta arī luga, kurai prasījās turpinājums, un šī vēlme deva impulsu uzrakstīt arī romānu. Bet to, kad romāns tiks izdots, - tas ir Laika jautājums, un skanošā... 

To laiku, kad sāku publicēt savus pirmos dzejoļus draugos.lv, vēlāk arī facebook.com, pēc tam Instagram, es atceros ar sajūsmu, jo atsauksmes - bija un ir-  brīnišķīgas, un cilvēku sirsnība - ir neizmērojama! Vienmēr saņemu sirsnības piepildītus komentārus, vēstules, par ko mīļš Tev paldies, mans lasītāj! Paldies par tiem labajiem vārdiem, kuri ierakstās komentāros, vai tikai domās tiek veltīti man... - es tos sajūtu! Un prieks vairo prieku! Ir gandarījums, kuru jūt, kā autors, tā lasītājs. 

Kur manus darbus var lasīt?

Viennozīmīgi - internetā un izdotajās grāmatās. Internetā esmu izveidojusi blogu - vienu, otru, trešo. Manu darbu - dzejoļu, dzejas un manu grāmatu jaunumu blogs ir šis, kuru Tu lasi  šobrīd, taču man vēl ir arī tādi blogi, kā - foto blogs, kūku blogs, stāstu blogs. Jaunums ir arī Brīvprātīgā Autora literārā e-avīze. Mani darbi un bildētās bildes ir redzamas arī salikumos tādos saitos, kā - Instagram, Twitter, bet kanālā Youtube ir dažādi video, jo es labprāt veidoju arī balss ierakstus, lai lasītājs saklausītu manu balss toni, intonāciju tajā, kā lasu es pati savus dzejoļus. 

©S.Sīle

Kāpēc es rakstu?! 

Mazliet pafilozofēšu. Mums katram dzīvē gadās savi augšupejas posmi, kā arī, nereti gadās savi ''iestigšanas problēmās'' posmi. Pēc īstenības jau tas ir tikai tāpēc, ka neklausam Visuma likumiem. Bet saprotamāk es to visu pasniedzu savos gara darbos, no tā rakursa - kā es to saprotu savā šodienas apziņas līmenī. Bieži vien manos Gara darbos esošais ir domāts tieši tādiem momentiem, kuros cilvēkam - bezizejās , krustcelēs esot - nepieciešams stiprinājums. JO! Arī manā dzīvē ir bijis - visa kas. Tāpēc, es vienkārši esmu pārliecināta /mans subjektīvais viedoklis!/, ka brīdī, kad cilvēks lasa dzeju, viņš itin kā atspirgst...

Jā, zinu - ir dažādas dzejas, bet, lai atspirgtu, lai atgūtu savā dzīvē harmoniju, lai iegūtu stiprinājumu, mēs nereti meklējam dzejās to, kas tieši mums derēs, un kas konkrētā dzīves situācijā sniedz, vai palīdz, vai dāvā - to, kas dvēseli spēcina... Vismaz man pašai tas tā ir. Daudz manu Gara darbu tapuši arī manis pašas stiprinājumam dažādos dzīves posmos - gan, kā Spēka vārdi, gan, kā DomAtziņas. Tādēļ es varu teikt, ka - viss ir viens vienīgs plūdums no VisAugstākā. Es pati mīlu lasīt dzīvesgudru cilvēku rakstītas dzejas, tādas, kurās ir filozofiskās tēmas, arī viedums! Jo tieši tādas nes vislabākās emocijas. Tas ir vēl viens pierādījums, ka dzeja, ja tā plūst no Augstākām Sfērām - tajā lasītājs sajūt Visuma labo vibrāciju plūsmu. Un cilvēki gūst foršu sajūtu sevī... Ja tā nav, tad KĀPĒC vispār dzeju rakstīt?! Viennozīmīgi, personīgi es - esmu PRET TO, ko iesaka kādi citi rakstošie, proti, ka dzejolis esot jāuzraksta un jāatstāj atvilknē, kamēr tas... ''nostāvas''. Un tikai tad, kad tas ir pietiekami uzlabots, - to esot jālaiž tautā?! 

Hm?!  Iespējams, ka to tiešām vajag tādiem rakstošajiem, kas nav īpaši pārliecināti par teiktā jēgu savā dzejolī, vai kā... Nezinu! Bet man te pat rodas pretjautājums kādam tādam, kam tur kas ''nostāvas'': -Vai pēc tādas ''nostāvēšanās''- dzejolī vēl būs Visuma enerģija?! Jeb, tomēr, piekritīsiet, ka tad jau tajā parādīsies - pārlabota, salabota, aizlabota doma, kurā dominēs, iespējams - vien bezpersoniska un nevainojama pareizība, ritms, bet ne vairs jau - plūsmas tās, kas tik patīkami pārņem no labas dzejas izlasīšanas?!''  Šos jautājumus uzdosim katrs pats sev, rakstošie. Protams, ka te neiet runa par savārsmojumiem, kurus tiešām labāk noslēpt, lai neviens tos neizlasa. Vismaz es pati to lieliski jūtu - kurš dzejolis kuram ir samocīts - plauktā vai lādēs stāvot gadiem, bet kurš ir Visuma plūdums, jeb, kā tautā pieņemts teikt- Mūzas nests, jo tieši tādu - Mūzas nestu izlasot - dzīvīgs dzīvesprieks tiek saņemts.  

Kādi ir mani darbi?!

Par maniem darbiem lai runā mani jaukie lasītāji. Pati es tos neslavināšu, vien piebildīšu, ka to - kā lasītāji tver manis rakstīto, tas ir izlasāms komentāros zem katra mana ieraksta, kuru publicēju internetā. Komentāri netiek dzēsti gadiem. Paldies visiem, kuri sirsnīgas atsauksmes rakstījuši un raksta- man personīgi - gan vēstulēs uzrunājot, gan sarunājoties, kad tiekamies, vai ierakstot komentāros! Tādas vēstules, kā noprotam - nav domātas publicēšanai, taču - ir vissirsnīgākās! Tāpēc manī ir - vēl jo lielāks gandarījums sevī, ka mani Gara darbi noder- gan kā motivācija, gan kā iedvesma, gan kā padoms, kurš paver iespējas saskatīt to- kā sajusties labi, kā sākt dzīvot skaisti, kā tvert notikumus mierīgāk, pozitīvāk, kā apzināties to, ka - var un vajag- mēģināt sevi atkal salikt ''atpakaļ'', ja kas skumjš gadījies dzīves kādā grūtā posmā, zinot to, ka - viss ir labojams, ka no katras bezizejas ir vismaz pāris izejas, un pats galvenais - ka dzīve ir skaista! Grūtības spēcina, tās rūda tam, lai spētu atkal priecāties par dzīvi- kā par brīnumu, kurš mums dāvināts jau piedzimšanas mirklī. 

Es dzeju ļoti mīlu - gan rakstīt, gan lasīt! Uzsverot, ka -  lasīt labu dzeju mīlu! Tādu dzeju, kura rezonē un dāvā prieku! Nav jau nekāds noslēpums, ka ļoti liela nozīme tam - kāda ir cilvēka pašsajūta - ir pateicoties tieši tam, ko ikdienā skatāmies - saskatām, lasām un izlasām! Un just vēlēšu - kā sev, tā Tev, lasītāj, - tikai to, ka dzīve ir brīnišķīga! Ja tā nav...- lasam dzejas! Lasam daudz un labas dzejas, kurās patiešām jūtams Visuma plūdums, jeb tas, kas sajūtās nes vien labās emocijas, kā stiprinājumu, kā spēcinājumu, kā pārdomas, kā mierinājumu... 

Kur manus Gara darbus lasīt?!

Ikdienā publicējos portālos - draugiem.lv, Instagram, arī Twitter, kā arī facebook.com. Arī autorgrāmatās ''Esības mīļsarunas'' un ''Laimīgums''.  Bet 2019. gada nogalē, es sāku publicēt arī bērnu grāmatu sērijā papildinājumus- akrostihu un pasaku grāmatas. Katru gadu es veidoju arī kalendārus, kuros ir lasāmi mani vēlējuma dzejoļi un skatāmi mani foto. Esmu līdzautore, uz šo brīdi, - jau piecos kopkrājumos. Piektais kopkrājums iznācis decembrī, 2020, sadarbībā ar ''Domu Pērles''. Tā nosaukums ''No sirds uz sirdi vārdi steidz''. Savukārt autorgrāmatas ''Esības mīļsarunas'', kura izdota izdevniecībā ''Ezerrozes izdevniecība'', - ir grāmatu papildmetiens arī jau pieejams lasītājiem. Grāmatā ir tādi darbi, kā - Spēka vārdi, vēlējuma dzejoļi, viedu un filozofisku tēmu piepildītas dzejas. Par šo grāmatu personīgs paldies - Agnesei Piļānei - par sapratni un iejūtību, un profesionāli kvalitatīvo darbu, ar mani, kā autori. Paldies arī manam sponsoram, jo bez viņa man šīs autorgrāmatas nebūtu pieejama lasītājiem taustāmā veidā. Paldies lasītāj arī Tev, ka Tu esi! Paldies, ka patīk tas, ko rakstu, jo grāmatas papildmetiens priecē mani pašu, un par to arī liecina vistiešāk, ka grāmatā esošie Gara darbi - ir svētīgi mums visiem. 

Manos darbos ir atrodami katra gaumei piemēroti dzejoļi, ar piebildi gan, ka es pasaulē vēlos nest labo, tādēļ skumjās un/vai agresīvās dzejas, nostaļģiskās, vai ''dienasgrāmatu vērtās'' dzejas - man netop! Pamācības gan reizēm uztop. Tām ir tendence stabilizēt daudz to situāciju -  ja kas ne tā dzīvē iet. Lai ietu labāk - tieši laikā ir palasīt arī tādas dzejas, kurās cilvēks tiek mudināts pamainīt domāšanu, lai labsajūta - dzīvot jauki, labi, skaisti, dzīvi mīlot- atgriežas! Esmu pozitīvi noskaņots cilvēks, jo iekšēji jūtu, iekšēji zinu, - ka pasaule ir svēta vieta Visumā, kurā dominēt vajadzētu tieši skaistajam, labajam, kas tad arī pozitīvi mūs ietekmē - paverot iespēju piepildīties ar laimes enerģiju, ar vitālo spēku.

P/S

Mīlestības (div'cilvēku!) tēma man ir TABU! Tāpēc par šo tēmu man dzejoļu ir ļoti maz, lai neteiktu, ka nemaz. Neesmu bezjūtīga, bet šī tēma man tiešām ir totāls TABU. Ar šo teikumu vēlos pateikt, ka, šķiet, jau ap 25 gadu vecumu, iespējams, pat agrāk, es sapratu vienu, - ka manī esošā saprāta daļa vienkārši zin' to, ka div'cilvēku mīlestība ir mazākais, ko sasniegt un just cilvēks var dzīvē, jeb - pēc, kā tiekties... Jo! Pastāv daudz augstāka mīlestības pakāpe, kura ir - daudz, daudz skaistāka un gandarījumu nesošāka, kā div'cilvēku!

Savukārt - bērnu grāmatu sērijā esošās pasaku grāmatas tiek izdotas sadarbībā ar UK grāmatu izdevējiem. Pirmā grāmata ir akrostihi, ''Gada mēneši'' ( 2019), kurā ir arī aktivitātes bērniem- dažādu spēju attīstībai. Šī grāmata lieliski noder arī pirmsskolas izglītības iestādēm , kā aŗi - 1-3.klašu skolniekiem, kā metodiskais materiāls. 2020. gada jaunums - otra bērnu grāmatu sērijā esošo grāmatu papildinājums, kopdarbs ar Aivi Jansonu, kā konsultantu filozofiskajos un literārajos jautājumos, un kā šīs pasaku grāmatas tulkotāju- no latviešu valodas uz angļu valodu, jo grāmatu plānots izdot arī angļu valodā. Grāmatas nosaukums ''Pasaka par 2020''. Pēc tās tika izveidots, nu jau tradicionāli, arī kalendārs ''Dzīvespriekam'', 2021.gadam. Kalendārā ir mani gara darbi - vēlējuma dzejoļi un bildes no personīgā foto arhīva. Viss Jums - pozitīvai noskaņai 12 mēnešu garumā! Un tad jau drīz būs pieejams arī kalendārs 2022.gadam! Trešā grāmata bērnu grāmatu sērijā- Pasakas bērniem ''Sniegpārsliņu ballīte'' , iznāk jau februārī, 2021. Pavasarim iestājoties mazajiem lasītājiem ir pieejama arī grāmata bērniem, pasaka ''Smaidulīša ceļojums ziedos'' (2021)

Es esmu Dabas bērns, kas saskata skaisto- to parādot, piemērām, caur foto, caur dzejām, caur uzgleznoto, caur pateikto vārdos -  tiem, kas paši atrod manis ieliktos postus, kurus apskata, lasa un priecājas, par manis dāvināto -dzejās, bildēs, teiktajā saskatot to pašu skaistuma vienreizīgumu, ko es pati!  prieks, ka rezonējam! 

Skaistumu saredzēt, skaistumu paust! Tāds ir mans moto! Ir kas to nodēvē par naivumu... Un tad man sevī ir vienkārši jāatzīst, ka - Man ir ļoti žēl šo cilvēku. Cik tāls vēl viņa ceļš, līdz izpratnei un visaptveroši skaistai mīlestībai pret visu dzīvo un dzīvi pašu...

Es vēlu, lai laimīgi esam visi!

Saki, ka Tu to nevēli citiem tā?!

Es zinu, ka vēli, jo Tu esi tepat,-

Tepat, kur mēs visi -

Pasaulē vienā,

Vienotā!

© S.Sīle.

Manos ierakstos tiek publicēti arī mīļi, jauki sveiciena vārdi katrai dienai, kurus veltīt sev tuviem, mīļiem cilvēkiem, vai draugiem, paziņām, kā arī - tiek publicēti spēka vārdi - iedvesmai,(sevis!) dziedināšanai, ticības (saviem spēkiem) atjaunošanai, stiprināšanai un dzīvespriekam, utt. .Pati es arī spēcinos tajos - ticiet tam, vai nē - tā tas ir! Viss tas, kas der motivācijai - labi dzīvot, labi justies- ir pieejams, ja vien pats cilvēks to meklē, tad tas to arī atrod! Samīļojums!

Vērosim mūsu skaisto pasaulīti kopā - tādējādi kļūstot par šī gadsimta aculieciniekiem un vistiešākajiem vēstītājiem - nākamajām paaudzēm!

Veiksmes vien!

Gara darbi plūst (manī!) no VisAugstākā (augstākām sfērām!), un, kad Mūza tos pačukst man,- tie iziet caur mani- iedvesmojot mani pašu, un tad jau tie nokļūst arī pie Tevis, manu lasītāj! 

Iedvesmojies, lai dvēsele sajūt to neredzamo saikni, kurā Visums uzrunā mūs savā bezgalīgajā mīlestībā! Salīdzinājumā ar to, ko cilvēce sniedz, kā skumju- Dievs paver ainas, lai Tu un es - cilvēki, paši varam saredzēt labo, skaisto - it visā, ja vien mēs to vēlamies! 

   Sirsnībā - autore Sigita Sīle.

• Dzejas pasaule ir kā medus rausis, kuru baudīt pēc ikdienā notiekošā vērošanas.
  
• Dzejā mēs Gara maizes garšas buķeti baudam, lai atspirgtu mūsu dvēsele momentā.
  

       © S.Sīle.

Foto man rokās ir kopkrājums ''Ilgu aizvējā'', kurā viena no autorēm esmu arī es. /Foto autore - mans bērns/